Gaisa piesārņojums palielina risku kardiovaskulārām slimībām, insulta risku un dažādas vēža formas. Gaisa piesārņojums arī izraisa vai padara spēcīgāku astmu un hronisko bronhītu. Gaisa piesārņojuma dēļ ik gadu Latvijā pāragri nomirst vairāk nekā 2000 cilvēku.
Mēs esam satraukti par gaisa kvalitāti Rīgā un gausajiem Rīgas domes centieniem to uzlabot un mērīt. Tādēļ mēs vēlamies ņemt piemēru no Vācijas un daudzām citām Eiropas valstīm, kur iedzīvotāji paši izveidojuši ievērojamus gaisa kvalitātes monitorēšanas tīklus, izmantojot salīdzinoši lētus un pieejamus optiskos sensorus LUFTDATEN.
Mūsu mērķis ir izveidot visu Rīgu nosedzošu sensoru tīklu, tādējādi palielinot pieejamos datus par gaisa piesārņojumu, kas var kalpot kā noderīgs papildinājums Rīgas oficiālajām gaisa mērīšanas stacijām, lai labāk palīdzētu noskaidrot piesārņotākās vietas Rīgā.
Ja nepieciešama palīdzība rakstiet mums kādā no sociālajiem tīkliem vai aizpildot formu sākumlapā
Sensors patērē aptuveni 1 vatu elektroenerģijas stundā. Gadā tas patērē (1W x 24h x 365 days) / 1000 = 8.76 kWh. Tas nozīmē, ka pēc pašreizējiem elektroenerģijas tarifiem sensora patērētā elektroenerģija izmaksās ~1,50 eiro gadā.
Atbilstoši tehniskajai specifikācijai sensora procesora dzīves ilgums nepārtrauktā darbībā ir aptuveni 8000 stundas. Programmatūra sensoru darbina 20 sekundes ik pēc 150 sekundēm, tādēļ teorētiskais sensora dzīves ilgums ir 7,5 reizes lielāks. Teorētiski tas nozīmē, ka sensoram vajadzētu darboties 4-5 gadus.
Lai paildzinātu sensora dzīves ilgumu, nepieciešams ik pēc pāris mēnešiem to iztīrīt no putekļiem.
NOVA SDS011 sensors mēra PM10 un PM2,5 putekļu daļiņas ar ventilatoru iesūknētajā gaisā, izmantojot optisko mērīšanas metodi. Lai gan nav veikti zinātniski pētījumi par sensora precizitāti, tomēr prakse pierāda, ka sensori ļoti labi atspoguļo reālo situāciju.
Ir novērojama diezgan laba rezultātu sakritība ar oficiālajām gaisa novērojumu stacijām:
Nīderlandes Vides un veselības institūts 2017. gada beigās veica eksperimentu, lai noskaidrotu sensora precizitāti. Viņi izvietoja 110 Luftdaten sensorus visā Nīderlandē un pēc viena mēneša gaisa mērīšanas viņi salīdzināja datus ar 40 oficiālajām gaisa kvalitātes novērojumu stacijām. Secinājums – korelācija pēc nelielas datu kalibrācijas bija labā līmenī un institūts cer, ka šādus sensorus nākotnē varētu izmantot arī oficiāli. (Noskaties video par eksperimentu)
Tomēr jāņem vērā, ka visiem mērījumiem ik pa laikam jāveic kalibrācija, tas jāveic arī oficiālajās stacijās, kur to dara profesionāli meteorologi. Tādēļ sensoru mērījumi atsevišķos gadījumos var neatbilst patiesībai. Piemēram, sensoru mērījumi ir pārlieku augsti, ja ir augsts gaisa mitruma līmenis un pārlieku zemi, ja ir pārlieku sauss gaiss. Šādās situācijās iegūtie dati ir vai nu jāanulē vai arī jākalibrē. Iegūtos datus vienmēr ir jāsalīdzina ar oficiālo gaisa staciju mērījumiem.
Tas ir vienkārši izdarāms arī paša spēkiem. Ir jāpasūta sensora elektroniskās sastāvdaļas internetā un citas sastāvdaļas iespējams iegādāties jebkurā būvniecības preču veikalā. Par to, kā to izdarīt, lasi instrukciju latviešu valodā mūsu mājaslapā: “SENSORA IZGATAVOŠANA“
Kad sensors tiek pievienots elektrībai, tas automātiski pievienojas tam WiFi tīklam, pie kura bija nokonfigurēts pievienoties. Bet, ja tam neizdodas tam pievienoties, tas sāk izsūtīt lokālu WiFi tīklu ar nosaukumu “Feinstaubsensor-######”, “Particulate Matter ######” vai “airRohr-######”, kur restīšu vietā parādīsies jūsu sensora ID numurs. Tātad, lai atkal ieraudzītu sava sensora ID numuru, tas vienkārši ir jāaiznes prom no ieprogrammētā WiFi tīkla zonas un jāpievieno elektrībai.
Sensors mēra PM10 un PM2.5 cietās putekļu daļiņas. Skaitlis aiz PM apzīmē daļiņu izmēru mikrometros. Latvijā tieši šo mikroskopisko putekļu daļiņu piesārņojums ik gadu priekšlaicīgā nāvē aizsūta vairāk nekā 2000 cilvēku. Salīdzinājumam – slāpekļa dioksīda izraisītais gaisa piesārņojums nogalina 60 cilvēku gadā (Eiropas Vides aģentūras dati par 2014. gadu).
Sava sensora datu grafisku attēlojumu tu vari apskatīt šādā interneta adresē: https://www.madavi.de/sensor/graph.php?sensor=esp8266-12345678-sds011”, nomainot “12345678” pret sava sensora ID numuru. Tev vajadzētu sava sensora datus redzēt arī kartē pāris nedēļas pēc tam, kad sensors nepārtraukti darbojies.
Sensors strādā tikai 2,4GHz WiFi tīklā. Lielākā daļa interneta rūteru strādā tieši 2,4GHz tīklā, tomēr, ja tev ir 5GHz rūteris, tad tas ir jāpārkonfigurē, lai tas strādātu 2,4 GHz tīklā. Pārliecinies arī, lai WiFi vārds un parole saturētu tikai parastus burtus, ciparus un simbolus, jo sensors nevar nolasīt ikvienu speciālo simbolu, kā piemēram garumzīmes un mīkstinājuma zīmes.
Labākā vieta sensora novietošanai ir ēkas pirmajā stāvā ielas pusē. Augstāk par trešo stāvu gaiss ir tīrāks nekā to ieelpo gājēji, tiesa, tas joprojām dod noderīgus datus.
Gaisa piesārņojums var ievērojami atšķirties pat divu blakusesošu kvartālu ietvaros, tādēļ ir svarīgi palielināt gaisa novērojumu staciju tīklu un privātie gaisa novērojumu staciju sensori var būt lielisks papildinājums oficiālajām gaisa kvalitātes novērojumu stacijām.
Rīgas dome veic gaisa kvalitātes monitoringu Rīgas pilsētā. Visi dati par gaisa monitoringu ir atrodami šajā lapā – https://gmsd24.riga.lv/main.php. Dati tiek atjaunināti katru stundu un ir publiski pieejami.
Papildu gaisa kvalitātes dati no sensoriem, kas Rīgā izvietoti ar iedzīvotāju iesaisti pieejami https://map.purpleair.com
Gaisa kvalitātes datus no Lielbritānijas satelītiem var aplūkot https://www.rigaairtext.lv/.
Par gaisa kvalitātes monitoringu Latvijā ir LATVIJAS VIDES, ĢEOLOĢIJAS UN METEOROLĢIJAS CENTRS.
Viņu vietnē varat arī apskatīt gaisa kvalitātes datus – https://videscentrs.lvgmc.lv/lapas/gaiss
Tuvākajā laikā Rīgā tiks realizēts Zemo Emisijas Zonas (ZEZ) projekts. Šim projektam izveidos arī jaunu gaisa kvalitātes monitoringa tīklu, lai novērtētu vides kvalitātes izmaiņas pirms un pēc projekta.
Šobrīd ar ziedojumu palīdzību ir uzstādīti šie sensori: